Auskari ir elegantas rotas, kas kalpo kā lielisks akcents, frizūras, tērpa un kopējā tēla papildinājums. Ja izvēlēti eleganti un pamanāmi auskari, tas būtībā var palikt arī kā vienīgais īpašais akcents, tēla “odziņa”, kas liks būt pamanītiem. Jo īpaši izteikti tas būs gadījumos, kad izvēlaties gredzenus ar briljantiem.
Vienmēr aktuāli
Mode ir mainīga, taču ir klasiskas lietas, kas vienmēr ir aktuālas un pieprasītas. Tādi ir arī auskari ar briljantiem. Juvelieru veikalos allaž atrodas plaukts gredzeniem ar briljantiem, tajos “iekārtojas” arvien jaunas kolekcijas, kas piesaista uzmanību un tiek iegādātas sev vai dāvanām, jo gredzens ar briljantu – tā ir vērtība, kas neatstāj vienaldzīgu.
Vēsturiskais fons
Kas tad ir briljanti? Tie ir īpaši apstrādāti dimanti, pirmie no kuriem esot atrasti aptuveni pirms četriem tūkstošiem gadu. Tiesa, vien 19. gadsimta beigās radītas iekārtas, ar kuru palīdzību dimantus bija iespējams pārvērst par briljantiem. Vēstures avoti liecina, ka pirmo briljantu esot radījis kāds franču galma juvelieris, kurš ar to izrotājis bruņas. Tikai vēlāk šo dārgakmeni sāka izmantot arī rotaslietu izgatavošanā. Ātri vien rotas ar ar briljantiem ieguva popularitāti. Un ne bez pamata.
Mēra karātos
Pieņemts, ka briljantus un citus dārgekmeņus mēra karātos – jo vairāk karātu, jo dārgakmenis ir vērtīgāks. Karāts ir mērvienība, kas nosaka noslīpēta dārgakmeņa svaru. Šo mērvienību izmanto jau kopš 20. gadsimta sākuma, kad tika nolemts, ka viens karats ir vienāds ar 0,2 gramiem. Laika gaitā gan šī mērvienība nedaudz mainījusies, tāpēc vēsturiskie mērījumi var nesakrist ar pašreizējajiem. Mūsdienās juvelieri dimantus mēdz mērīt arī milimetros, taču pamata būtība nav mainījusies – jo lielāks dimants, jo vērtītāks tas ir.
Dažādie briljanti
Dimanti mēdz būt dažādi, daudzi no tiem aplūkojami vien muzejos un uzskatāmi par izciliem retumiem. Piemēram, visekskluzīvākie un slavenākie dārgakmeņi ir orlovs, šahs, Āfrikas zvaigzne, regents un citi.