Bailes no zobārstiem

Zobārstniecības kabinetos arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība ne tikai jauno tehnoloģiju ieviešanai, bet arī pacientu servisa uzlabošanai. Sabiedrībā ir daudz aizspriedumu un stereotipu par to, kas un kā notiek zobārsta kabinetā, briesmu stāsti klejo kā senas leģendas un kļūst par attaisnojumu, lai izvairītos no ārstēšanās, kas padara jau tā slikto mutes veselības situāciju vēl ļaunāku. Pēc PVO datiem 2000. gadā pasaulē KPE indeksam (kariozi, plombēti, ekstrahēti zobi) bija jābūt – 3, Latvijā 12 gadus veciem bērniem tas bija 5,8. 1996. gadā Latvijā veiktais epidemioloģiskais pētījums liecina, ka vecumā no 65 – 74 gadiem KPE indekss ir 24,2, kur ekstrahēto zobu daļa sastāda 20. Ne vienreiz vien nācies dzirdēt pacientus sakām – labāk zobu izraut, kā mocīties to ārstējot. Atruna, kas neatbilst patiesībai, jo šodien zobu ārstēšana nu nekādi nesagādā “mocības”. Tā liek runāt bailes. Slikts zobu stāvoklis sadārdzina ārstēšanās procesu, kā jebkura ielaista saslimšana un zobārstniecībā jo īpaši. Protams, varam runāt par profilakses nepietiekamību, vecumu, šai paaudzei skopi pieejamajiem mutes kopšanas līdzekļiem, utt., bet cik liela nozīme sliktajos rādītājos ir bailēm savlaicīgi apmeklēt zobārstu? Uz šo jautājumu atbildes nav, jo neviens pagaidām Latvijā nav pievērsis tam pietiekošu uzmanību.

Zinātne milzu soļiem iet uz priekšu un anestēzija, zobu bojāto audu izņemšanas tehnikas un bojājuma slēgšanas iespējas ir pilnveidojušās, nekas vairs nav tā kā bijis, bet bailes paliek. Ne vienu reizi vien ir dzirdēti izteikumi no ārstu puses, ka „ anestēzija ir nepieciešama, lai pacients neraustītos un būtu vieglāk strādāt.” Šajā teikumā, manuprāt, atspoguļojas zobārstu attieksme un priekšstati – svarīgs nav pacients ar savām vajadzībām, bet gan ārsta ērtības. Šī iemesla dēļ vēlos apkopot informāciju par pacienta psihoemocionālo stāvokli zobu ārstēšanas procesā un zobārstniecības personāla priekšstatus pat to, kā jūtas pacienti, nonākot viņu aprūpē. Tiks apkopota un salīdzināta iegūtā informācija un izveidoti ieteikumi personālam, kā palīdzēt pacientiem pārvarēt vai kontrolēt savas bailes. Tas sekmēs personāla un pacienta savstarpējās attiecības, uzlabos ārstēšanas rezultātus un netieši veicinās mutes veselības saglabāšanos iespējami labākajā līmenī, līdz ar to dzīves kvalitātes uzlabošanos, gan katram indivīdam, gan Latvijas sabiedrībai kopumā.

Ziemas depresija un kā to uzveikt?

Ilgstoša uzturēšanās telpās vai pie galda lampas ar nelielu vai nekādu saskarsmi ar dienas gaismu ziemas mēnešos var izraisīt sezonālu nomāktību un noguruma sajūtu, tāpēc vācu ārsti iesaka katru dienu vismaz pusstundu pastaigāties un skatīties gaismā.  

“Gaismai, īpaši saules gaismai, ir daudzi pozitīvi efekti,” skaidro Rēgensburgas universitātes miega eksperts, profesors Jirgens Culejs. Saules gaisma sasilda ādu un rada labsajūtu, līdzīgu efektu atstāj sauļošanās pludmalē.  

“Bet gaisma, ko mēs uzņemam tieši caur mūsu acīm, ietekmē mūsu smadzenes,” sacīja Culejs. Tas izraisa serotonīna un noradrenalīna hormonu līmeņa palielināšanos asinīs, kas ietekmē mūsu laimes sajūtu un tajā pašā laikā samazina melatonīnu, kas izraisa nogurumu.

“Gaismas trūkums ziemas laikā ietekmē gandrīz visu cilvēku noskaņojumu,” norādīja psiholoģijas profesors Martins Hautcingers no Tībingenes.  

Papildu gaismas trūkums rada noguruma sajūtu un tieksmi uz saldumiem un ogļhidrātiem. Saldumiem tomēr ir tikai īstermiņa efekts, palielinot serotonīna līmeni.  

ziema-tuvojas

“Skumju vai laimes sajūtas bieži vien ir vatu [jaudas mērvienība] un luksu [gaismas mērvienība] skaita jautājums,” sacīja pētījuma autore Uška Pitrofa no Hamburgas.  

Cilvēka ķermenim nepieciešami vismaz 2500 luksi gaismas, lai samazinātu melatonīna līmeni. Parastā birojā ziemā ir tikai 500-600 luksi gaismas.   

Kas bojā zobus?

Cieta zobu birste

Daudzi cilvēki apzināti izvēlas pēc iespējas cietāku zobu birsti ar domu, ka tā labāk spēj iztīrīt zobus. Taču jāņem vērā, ka pārāk spēcīga un intensīva zobu tīrīšana ar cietu zobu birsti kaitē gan zobu emaljai, gan arī smaganām. Ar mīkstām un vidējas cietības zobu birstēm, tās pareizi pielietojot, iespējams iztīrīt zobus nebūt ne sliktāk kā ar cietām zobu birstēm.

Ja gadījumā, izmantojot pārāk cietu zobu birsti sanāk nolauzt zobu, noteikti ir jāapsver zobu kroņi. Tie palīdzēs jūsu smaidam izskatīties kā iepriekš.

Hlorēts ūdens baseinā vai krānā

Hlorēts ūdens, nokļūstot mutē, izjauc dabīgo sārmaino vidi mutes dobumā un padara to pārāk skābu. Skābe nelabvēlīgi ietekmē zobu emalju, tādēļ pēc baseina apmeklējuma vai zobu tīrīšanas ar hlorētu krāna ūdeni zobārsti iesaka lietot fluoru saturošus mutes skalojamos līdzekļus.

Ātrās uzkošanas reizes

Nepilnvērtīgu, uz ātru roku ieturētu maltīšu laikā izstrādājas maz siekalu, kas ir dabīgs zobu attīrītājs. Tādēļ ātro maltīšu laikā rodas iespēja mutes dobumā pastiprināti vairoties baktērijām. Turklāt daudzi cilvēki ātro uzkodu reizēs mēdz lietot ogļhidrātiem bagātu pārtiku. Ogļhidrāti mutes dobumā sašķeļas un baktēriju iedarbības rezultātā sāk veidoties zobu aplikums – kariesa un parodontozes veicinātājs. Noteikti pēc katras ēdienreizes jāiztīra zobi.

Gāzētie dzērieni

Par galveno zobu bojājumu iemeslu gāzētajos dzērienos uzskatāms gan lielais cukura daudzums, gan arī paaugstināta skābuma pakāpe, jo gandrīz visi gāzētie dzērieni satur citronskābi un fosforskābi, kas nelabvēlīgi iedarbojas uz zobu emalju.

Hormonālās kontracepcijas tabletes

Hormoni, kas līdz ar kontraceptīviem iekļūst organismā, var vājināt organisma imūnsistēmu un veicināt pastiprinātu baktēriju vairošanos mutes dobumā. Lietojot hormonālo kontracepciju, ieteicams paralēli lietot kalcija preparātus, kā arī izmantot antibakteriālos zobu skalotājus.

Notievēšanas līdzekļi

Daudzi notievēšanas līdzekļi satur vielas, kas mazina siekalu veidošanos (tādējādi tiek apslāpēta izsalkuma sajūta). Siekalas ir dabīgs zobu attīrītājs, taču to nepietiekamības gadījumā palielinās mutes dobumā palielinās skābes daudzums, kā rezultātā notiek zobu emaljas noārdīšanās.

Kolektīva menedžments

Veiksmīga komanda sākas ar tās vadītāju. Pēc izskatītajiem datiem, ko sniedz internets, labāks vadītājs būtu vadītājs no jaunās (y) paaudzes, jo šie cilvēki ir atvērti jaunām iespējām, tic sev un savai veiksmei, kā arī tiem ir pozitīvs un ātrs rezultāts. Komanda un tās vadītājs – kā savienotie trauki. Nevar būt tā, ka komandas vadītājs atsakas no jebkāda kontakta ar savu komandu, tiem ir jābūt vienotiem, ar tūlītēju rīcību un reaģēšanu, vienmēr jāsagatavo plāns B, jo ir jābūt gataviem uz visu, ja gribi veidot veiksmīgas karjeras kāpnes. Veiksmīgas komandas pamatā ir zinoši un motivēti cilvēki, kas spēj savā komandā atrast veiksmīgu kompromisu, neskatoties uz to paaudžu atšķirībām. Tiem ir jāspēj sastrādāties un pieņemt kopīgus lēmumus. Paaudzēm sadarbojoties vienā kolektīvā, vissvarīgāk ir netiesāt vienai otru, bet gan izprast, pieņemt un izmantot vienai otru priekšrocības.

Labam vadītājam jābūt komunikablam, mērķtiecīgam un ar augstu atbildības sajūtu, jo tā komandai ir jājūtas drošai, ka vadītājs vienmēr rūpēsies un palīdzēs tā kolektīvam jebkurā brīdī, ja komanda nespēs kādu pienākumu izpildīt pēc tā prasībām.

Komandai jābūt saliedētai, tiem ir jāmāk sadarboties un jāmāk rast kompromisu. Katrai paaudzei, protams, ir savi uzskati. Piemēram vecākai (x) paaudzei uzskati būs senāka gājuma, taču jaunākā paaudze pielāgosies mūsdienīgiem uzskatiem. Vecākā paaudze vairāk pielāgojas vecāka gājuma uzskatiem tāpēc, ka tie ir piedzīvojuši dažādas reformas, radušos ideju par brīvību un tādēļ tie pat netic sistēmām un ir diezgan uzmanīgi. Savukārt jaunā paaudze ietekmē tehnoloģiju attīstību, tie ir uz reālo laiku orientēti, tāpēc šie cilvēki ir atvērti jaunām idejām, jauniem pavērsiniem ar kuriem šo komandu izvirzīt uz augšu.

Protams, ne vienmēr uz jaunām idejām var paļauties, jo kā jau katrā menedžmentā ir jāizpēta tā plāns un jāpieturās pie norādītajem normatīviem. Lai izveidotos veiksmīgs bizness, tam ir jābūt svaigam, ar jaunām idejām bagātinātam.

Valoda un reklāma

Iepriekš minētie piemēri liecina, ka, pirmkārt, cilvēka-datora-interfeisa valoda ir neaizstājama, otrkārt, ir maksimāli centieni pietuvoties tam vārdu krājumam un valodas lietojumam, kāds tas ir potenciālajam lietotājam. Visfleksibilākie pret jaunieviesumiem ir tieši jaunieši, tādēļ arī viņu valodā tiek pasniegta informācija. Pie kam, tas ir ne tikai veids, kāda notiek sazināšanās. Tas pat savā ziņā ir valodas lietotāja kompetences līmeņa rādītājs, respektīvi, jo sarežģītāku terminoloģiju savā jomā jaunietis pārzina, jo spēcīgāka personība starp saviem vienaudžiem viņš būs. Līdz ar ko arī reklāmā lietotā valoda nekādā ziņā nedrīkst atpalikt, jo tādā veidā tiek vienādots līmenis, kādā saprotas pakalpojuma sniedzējs un pakalpojuma saņēmējs / lietotājs. Reklāmas valoda tiek ietekmēta arī no citvalodīgajiem. Piemēram, BITE mājas lapā rusicisms: Viens zems tarifs uz visiem tīkliem! Vai arī pirms vairākiem gadiem vides reklāma Zelta zivtiņa abonentiem: Pazvani! Tas liecina par aplamu valodas lietojumu un nezināšanu, kā arī inteliģences līmeni un attieksmi.

Interfeiss

Kā jau jebkurai parādībai, lietai, procesam, arī valodai ir savs interfeiss. Valodas interfeisa piemērus jau minēju. Tā izpaužas kā abpusēja – sabiedrības un kultūras mijiedarbība, kuras rezultātā rodas valoda, kādu to lasām medijos. Ne mazāk svarīgi pieminēt, ka lielākoties mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji savu lietotāju vai potenciālo lietotāju uzrunā uz Tu, kas relatīvi veicina robežu nojaukšanu starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju. Tātad arī tāds aspekts var kalpot par interfeisa palielināšanos. 

Identitātes vājināšana

Lai novērtētu šo divu jēdzienu „valoda un identitāte” aktualitāti, jāsaka, ka iepriekš analizētā reklāma un valoda liecina, ka identitātes mazināšanās kļūst arvien izteiktāka. To var skaidrot ar globalizācijas problēmu saasināšanos, ar integrēšanos pasaulē, ar integrēšanos jauno mediju vidē. Tāpat, kā lēnām zūd robežas starp mākslas, mūzikas stiliem, tāpat valoda „uzsūc” sevī apkārt esošās sabiedrības attīstības tendences. Tāpēc identitātes saglabāšana jāattīsta ģimenēs, skolās, sabiedrībā kā tāda, kas ir kultūras informācijas veidotāja un glabātāja.