Valoda un reklāma

Iepriekš minētie piemēri liecina, ka, pirmkārt, cilvēka-datora-interfeisa valoda ir neaizstājama, otrkārt, ir maksimāli centieni pietuvoties tam vārdu krājumam un valodas lietojumam, kāds tas ir potenciālajam lietotājam. Visfleksibilākie pret jaunieviesumiem ir tieši jaunieši, tādēļ arī viņu valodā tiek pasniegta informācija. Pie kam, tas ir ne tikai veids, kāda notiek sazināšanās. Tas pat savā ziņā ir valodas lietotāja kompetences līmeņa rādītājs, respektīvi, jo sarežģītāku terminoloģiju savā jomā jaunietis pārzina, jo spēcīgāka personība starp saviem vienaudžiem viņš būs. Līdz ar ko arī reklāmā lietotā valoda nekādā ziņā nedrīkst atpalikt, jo tādā veidā tiek vienādots līmenis, kādā saprotas pakalpojuma sniedzējs un pakalpojuma saņēmējs / lietotājs. Reklāmas valoda tiek ietekmēta arī no citvalodīgajiem. Piemēram, BITE mājas lapā rusicisms: Viens zems tarifs uz visiem tīkliem! Vai arī pirms vairākiem gadiem vides reklāma Zelta zivtiņa abonentiem: Pazvani! Tas liecina par aplamu valodas lietojumu un nezināšanu, kā arī inteliģences līmeni un attieksmi.

Interfeiss

Kā jau jebkurai parādībai, lietai, procesam, arī valodai ir savs interfeiss. Valodas interfeisa piemērus jau minēju. Tā izpaužas kā abpusēja – sabiedrības un kultūras mijiedarbība, kuras rezultātā rodas valoda, kādu to lasām medijos. Ne mazāk svarīgi pieminēt, ka lielākoties mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji savu lietotāju vai potenciālo lietotāju uzrunā uz Tu, kas relatīvi veicina robežu nojaukšanu starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju. Tātad arī tāds aspekts var kalpot par interfeisa palielināšanos. 

Identitātes vājināšana

Lai novērtētu šo divu jēdzienu „valoda un identitāte” aktualitāti, jāsaka, ka iepriekš analizētā reklāma un valoda liecina, ka identitātes mazināšanās kļūst arvien izteiktāka. To var skaidrot ar globalizācijas problēmu saasināšanos, ar integrēšanos pasaulē, ar integrēšanos jauno mediju vidē. Tāpat, kā lēnām zūd robežas starp mākslas, mūzikas stiliem, tāpat valoda „uzsūc” sevī apkārt esošās sabiedrības attīstības tendences. Tāpēc identitātes saglabāšana jāattīsta ģimenēs, skolās, sabiedrībā kā tāda, kas ir kultūras informācijas veidotāja un glabātāja.