Zobārstniecības kabinetos arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība ne tikai jauno tehnoloģiju ieviešanai, bet arī pacientu servisa uzlabošanai. Sabiedrībā ir daudz aizspriedumu un stereotipu par to, kas un kā notiek zobārsta kabinetā, briesmu stāsti klejo kā senas leģendas un kļūst par attaisnojumu, lai izvairītos no ārstēšanās, kas padara jau tā slikto mutes veselības situāciju vēl ļaunāku. Pēc PVO datiem 2000. gadā pasaulē KPE indeksam (kariozi, plombēti, ekstrahēti zobi) bija jābūt – 3, Latvijā 12 gadus veciem bērniem tas bija 5,8. 1996. gadā Latvijā veiktais epidemioloģiskais pētījums liecina, ka vecumā no 65 – 74 gadiem KPE indekss ir 24,2, kur ekstrahēto zobu daļa sastāda 20. Ne vienreiz vien nācies dzirdēt pacientus sakām – labāk zobu izraut, kā mocīties to ārstējot. Atruna, kas neatbilst patiesībai, jo šodien zobu ārstēšana nu nekādi nesagādā “mocības”. Tā liek runāt bailes. Slikts zobu stāvoklis sadārdzina ārstēšanās procesu, kā jebkura ielaista saslimšana un zobārstniecībā jo īpaši. Protams, varam runāt par profilakses nepietiekamību, vecumu, šai paaudzei skopi pieejamajiem mutes kopšanas līdzekļiem, utt., bet cik liela nozīme sliktajos rādītājos ir bailēm savlaicīgi apmeklēt zobārstu? Uz šo jautājumu atbildes nav, jo neviens pagaidām Latvijā nav pievērsis tam pietiekošu uzmanību.

Zinātne milzu soļiem iet uz priekšu un anestēzija, zobu bojāto audu izņemšanas tehnikas un bojājuma slēgšanas iespējas ir pilnveidojušās, nekas vairs nav tā kā bijis, bet bailes paliek. Ne vienu reizi vien ir dzirdēti izteikumi no ārstu puses, ka „ anestēzija ir nepieciešama, lai pacients neraustītos un būtu vieglāk strādāt.” Šajā teikumā, manuprāt, atspoguļojas zobārstu attieksme un priekšstati – svarīgs nav pacients ar savām vajadzībām, bet gan ārsta ērtības. Šī iemesla dēļ vēlos apkopot informāciju par pacienta psihoemocionālo stāvokli zobu ārstēšanas procesā un zobārstniecības personāla priekšstatus pat to, kā jūtas pacienti, nonākot viņu aprūpē. Tiks apkopota un salīdzināta iegūtā informācija un izveidoti ieteikumi personālam, kā palīdzēt pacientiem pārvarēt vai kontrolēt savas bailes. Tas sekmēs personāla un pacienta savstarpējās attiecības, uzlabos ārstēšanas rezultātus un netieši veicinās mutes veselības saglabāšanos iespējami labākajā līmenī, līdz ar to dzīves kvalitātes uzlabošanos, gan katram indivīdam, gan Latvijas sabiedrībai kopumā.

Bailes no zobārstiem